Vadības sistēmamotorssastāv no slēdžiem, drošinātājiem, galvenajiem un palīgkontaktoriem, relejiem, temperatūras, indukcijas ierīcēm utt., kas ir samērā sarežģīta sistēma. Ir daudz dažādu kļūmju, un bieži vien ir nepieciešams analizēt un novērst problēmas, izmantojot vadības shēmas.
Parasti jāpievērš uzmanība tam, lai vadības kārbas iekšpuse un ārpuse būtu tīra un sausa, bez ūdens vai eļļas traipiem. Regulāri (reizi nedēļā) izmantojiet nelielu ventilatoru, lai notīrītu putekļus no kārbas komponentiem, spailēm un rindām, vai arī izmantojiet elektrisko tīrīšanas līdzekli samērcētu birsti, lai tos notīrītu, lai neietekmētu kontaktora un releja darbību vai izolāciju. Vadības kārbām ar žāvēšanas rezistoriem parasti neizslēdziet sildīšanas slēdzi pēc vēlēšanās. Kārbai jābūt arī droši iezemētai, lai novērstu elektriskās strāvas triecienu.
Regulāri (reizi mēnesī) pārbaudiet vadu un skrūvju stingrību kastē, lai novērstu vadu un skrūvju atslābšanu. Pārbaudiet, vai tādas sastāvdaļas kā slēdži, kontaktori, releji utt. nav bojātas vai apdegušas, un vai katras sastāvdaļas darba stāvoklis un iedarbināšanas, apturēšanas un bloķēšanas funkcijas ir normālas. Turiet kontaktora kustīgos un statiskos kontaktus aizvērtus un labā kontaktā, lai izvairītos no motora apdegšanas slikta kontakta dēļ. Ja kontakta virsma ir laba un tikai apmelnējusi, varat to noslaucīt ar rupju drānu. Nevajadzētu viegli nopulēt karstumizturīgā sakausējuma slāni uz virsmas, pretējā gadījumā tas saīsinās kontakta kalpošanas laiku. Ja kontakta virsma ir stipri nobrāzta, tās izlīdzināšanai var izmantot “0″ smilšpapīru. Kustīgajiem un statiskajiem kontaktiem ir jāuztur līnijas vai virsmas kontakts, nevis punktveida kontakts. Kontakta stāvokli var pārbaudīt, novietojot papīra lapu starp kustīgajiem un statiskajiem kontaktiem. Ja pievilkšanas brīdī tā nav cieši nostiprināta, tas nozīmē, ka kontakts vai atspere ir jāpielāgo vai jānomaina. Šis punkts ir jāuztver nopietni. Vieglos gadījumos slikts kontakts radīs lielu kontakta pretestību (strāvu), kas nozīmē, ka palielinās slodze, kā rezultātā atslēdzas pārslodzes aizsardzības relejs. Smagos gadījumos tas izraisīs motora darbību ar fāzes deficītu un izdegšanu.
Nomainot relejus un kontaktorus, jāpievērš uzmanība elektromagnētiskās spoles darba spriegumam, lai izvairītos no spoles apdegšanas nepareizas nomaiņas dēļ. Parasti tie ir 24 V, 220 V un 380 V. Laika relejiem papildus spoles sprieguma prasībām ir jānoskaidro arī laika regulēšanas vienība (stunda, minūte, sekunde) un laika releja diapazons; vai termiskās releja iestatīšanas strāva ir saprātīga un atbilstoša.
Dzinējiem, kas tiek iedarbināti, izmantojot zvaigznes-trīsstūra (Y-△) metodi (konversijas aizkave aptuveni 5 sekundes), jāpārbauda, vai konversijas iedarbināšana ir normāla. Parasti ražotājiem ir stingri noteikumi par motora iedarbināšanas ciklu (t. i., iedarbināšanas reižu skaitu minūtē), un uz iedarbināšanas vadības bloka ir brīdinājuma uzlīmes, lai atgādinātu lietotājiem, ka biežas iedarbināšanas dēļ nedrīkst sabojāt motoru. Vienlaikus tas ir paredzēts arī dažu iedarbināšanas vadības bloka elektrisko komponentu (piemēram, iedarbināšanas reaktoru utt.) pārkaršanai un izdegšanai. Tāpēc motora vadības sistēmām, kas bieži ieslēdzas un izslēdzas vai kurām ir liela strāva, pārbaudes un apkopes cikls ir jāsaīsina. Regulāri pārbaudiet termiskās pārslodzes releja aizsardzības funkciju (blakus esošo mazo sarkano krāsu sistēmu var ieslēgt), un tā iestatītā darbības vērtība nedrīkst pārsniegt motora datu plāksnītē norādīto nominālo strāvas vērtību, lai nodrošinātu, ka tas var darboties kā pārslodzes aizsardzība.
Publicēšanas laiks: 2024. gada 14. augusts